Zinātnes maršruts Ventspilī

22. jūlija agrā rītā A-komandas dalībnieki Daira, Reinis, Ritvars un Voldemārs kopā ar Dimu brauca uz Ventspili. Pirmā pieturvieta bija Circle K degvielas uzpildes stacijā, kurā iepildījām degvielu un kafiju. Reinis atzina, ka viņam grūti bija nolasīt informāciju kafijas automāta displejā. Turpmākajā ceļā līdz pilsētai ar rītdienu pagāja guļot un pēc tam apspriežot divu dienu maršrutu.

Ventspils apskati sākām ar zinātnes centra “Vizium” apskati. Voldemārs pats varēja atvērt durvis un iebraukt iekštelpās. Nolikām somas skapītī. Atslēgas piekariņa numurs bija grūti pamanāms, jo abi bija tumšā krāsā. Iegādājāmies biļetes pie zemās apkalpošanas letes un devāmies apskatīt centru. Voldemāram grūtības sagādāja atvērt elektroniskos turniketa vārtus, tāpēc Daira palīdzēja. Veiksmīgi tikuši iekšā pamēģinājām padarboties gandrīz ar visiem izstādītiem eksponātiem. Ne visur varēja tikt Voldemārs pakāpienu un platformas dēļ. Bet bija arī pieejami zemie eksponāti. Pie kases varēja aizņemties un izmantot ceļvedi ar Braila rakstu. Pietrūka marķējumi un toņu kontrasti kā rezultātā varēja aizķerties un nokrist. Prasījās audio apraksti. Nebija arī indukcijas cilpa. Labierīcības bija pielāgotas un aprīkotas ar drošības pogu. Izmēģinājām arī izjust vairāku baļļu pēc Rihtera skalas zemestrīci. Cerējām uz ko šausminošāku. Uz otro stāvu, kur bija arī kafejnīca, tikām ar liftu. Tad visi izgājām uz platformas. Diemžēl līdz pašai augšai negājām, jo Voldemārs nevareja pārvarēt kāpnes. Bet tā “Vizium” ir pieejams. Jāuzlabo dažas vietas, lai visi vienlīdz labi šeit justos.

Tālāk sēdāmies un braucām uz Ventspils muzeju, kurš mājo Livonijas ordeņa pilī. Lai tiktu iekšā, tad darbinieki uz durvju apmales uzlika rampu vienā pusē, tāpēc bez asistenta palīdzības Voldemārs nebūtu ticis iekšā un pašas durvis arī diezgan šauras. Mums par lielu brīnumu beidzot darbojās vertikālais pacēlājs, tāpēc bija iespēja apmeklēt visus stāvus, bet ne istabas tajos, jo pakāpieni to liedza. Labierīcības muzejā bija pielāgotas, bet uz pagalmā esošo tualeti gan nevarēja tikt raupjā bruģa dēļ. Līdzīgs bruģis bija arī muzeja pirmā stāva centrālajā daļā. Bet bija alternatīva pārvietoties gar sienām ieklāto gludo virsmu.

Tālāk mums bija paredzētas āra aktivitātes un devāmies uz blakus esošo promenādi. Sabildējāmies pie soliņa, kur sēdēja dižais latvietis Krišjānis Valdemārs. Pēc tam mūsu uzmanību piesaistīja naftas govs. Arī pie tās tapa fotogrāfija. Reinis teica, ka diezgan liela varbūtība ir iekrist kanālā, jo nav nekāda nožogojuma vai brīdinoša marķējuma. Diemžēl mūs pievīla atpūtas kuģītis “Hercogs Jēkabs”. Ja uz tā kaut kā vēl varēja tikt, tad tas arī bija viss, jo gan uz leju un augšu veda kāpnes, kuras Voldemārs nevar pārvarēt.

Promenādē Reinis ar Dairu sniedza savas atziņas un pēc tam visi devāmies uz olimpiskā centra kafejnīcu “Bullīts” paēst. Tā atradās basketbola hallē. Pa uzbrauktuvi veiksmīgi tikām līdz kafejnīcai, pie galdiņiem bija ērti sēdēt un ēdiens bija ļoti garšīgs, sātīgs. Ēdienkarte gan bija diezgan augstu novietota un grūti salasāma. Labierīcības cilvēkiem ar kustību traucējumiem bija hallē, vienīgi atslēga no durvīm bija jāprasa administratorei, kura sēdēja blakus ēkas ieejas durvīm. Paēdām, sagaidījām lietu un devāmies meklēt naktsmājas.

Mēs izvēlējāmies pārnakšņot viesnīcā “Raibie logi”. Voldemārs tika iekšā no sētas puses. Vienīgi uzbrauktuves apmale apgrūtināja tikšanu uz tās. Istabiņā bija pielāgota tualete un duša.

Labi izgulējušies devāmies jaunos piedzīvojumos tuvāk zvaigznēm, apmeklējot Planetāriju. Pie ieejas durvīm bija kāpnes, tāpēc solidarizējoties ar Voldemāru iekļuvām telpā no pagalma puses. Vienīgi nebija norādes kā tikt iekšā ratiņkrēsla lietotājiem un zvana poga pie durvīm varēja būt zemāk. Gaidot seansu pamanījām, ka apmeklētāji atpazina A-komandu. Uz planetārija trešo stāvu tikām ar liftu, vienīgi lifta durvis ļoti ātri aizverās. Noskatījāmies multfilmu par dinozauriem sēžot ērtos sēdekļos. Labierīcības trešajā stāvā bija pielāgotas, vienīgi piebāztas ar saimniecības precēm, kas apgrūtināja piekļūšanu pie poda. Pirmajā stāvā labierīcības bija plašākā telpā.

Atpakaļceļā uz Rīgu pie Ventspils aizbraucām nopeldēties Būšnieku ezerā, kur apmeklētājiem ratiņkrēslā ir pielāgota pludmale, laipa nokļūšanai ūdenī ar peldratiem, kurus var saņemt bezmaksas “Briežu dārzā”, divas pārģērbšanās kabīnes. Vēsais ūdens atvēsināja mūsu sakarsušos prātus. Turpat netālu bija apkārtnē mītošo putnu figūras ar informācijas stendu Braila rakstā un nolasot kvadrātkodu varēja dzirdēt putnu skaņas. Pielāgotā tualete atradās šosejas otrajā pusē pie “Briežu dārza”, vienīgi iekļūšana tajā vēlama ar asistentu, jo jābrauc pa zāli un traucēja novilktā privātīpašuma trose.

Divas dienas veiksmīgi pavadījām Ventspilī. Daudz ko redzējām, izbaudījām, pamanījām, ieteicām. Ceram uz veiksmīgiem uzlabojumiem, lai vide būtu pieejama visiem.

27 foto

Aizvērt

Iepriekšējais

Nākamais