Runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, bieži tiek minēta frāze „vides pieejamība“. Ko tā nozīmē un kam tā svarīga?

Vides pieejamība nozīmē, ka visiem cilvēkiem – neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa – tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrībā. Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem ar invaliditāti, bet ir svarīgi pilnīgi visiem: vecāka gadagājuma cilvēkiem, ģimenēm ar maziem bērniem, tiem, kam radušās īslaicīgas pārvietošanās grūtības (piem., ieģipsēta kāja), un pat ārvalstu tūristiem. Vides pieejamība ļauj ikvienam dzīvot ērti, pilnīgi un neatkarīgi.

Piemēram, ģimenēm ar maziem bērniem ir svarīgi, lai sabiedriskās vietās būtu viegli nokļūt ar bērnu ratiņiem un lai tualetes būtu pietiekami ērtas, lai tajās var ātri nomainīt autiņbiksītes. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, un noteikti arī maziem bērniem, ir svarīga pārvietošanās telpa – droša un viegli pieejama. Patiesībā mēs visi, neatkarīgi no vecuma un fiziskajām iespējām, novērtējam vietas, kur ir viegli un ērti pārvietoties un orientēties. Apmeklējot restorānu vai medicīnas iestādi, mums ir svarīgi, lai tajā ir skaidras norādes par to, kur atrodas tualete vai kā lietot piedāvātos pakalpojumus.

Arī informācijas pieejamība ir svarīga visiem, tas attiecas arī uz mājaslapām un digitālajiem pakalpojumiem. Labi strukturētas un saprotamas mājaslapas palīdz apmeklētājiem ātri atrast tiem vajadzīgo informāciju. Mājaslapā ievietotie telpu foto palīdzēs novērtēt vai attiecīgā iestāde vai uzņēmums ir pietiekami pieejami konkrētā apmeklētāja vajadzībām, tā ļaujot pieņemt informētu lēmumu par apmeklējuma iespējām vai šķēršļiem jau pirms vizītes.

Daudzās publiskajās vietās, piem., muzejos, ir pieejami audio gidi, interaktīvi un taktili eksponāti, skaņas efekti, akustiskās cilpas un titri, kas paver iespējas tās apmeklēt arī cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Šādi risinājumi lieti noder arī ikvienam citam apmeklētājam, jo piedāvā aizraujošu un daudzveidīgu pieredzi, kas paliek atmiņā un stimulē dažādas maņas. Vai tas būtu muzejs, mākslas eksponāts vai rutīnas pakalpojums, tāds kā sabiedriskais transports vai tualete, vides pieejamība ļauj ikvienam vienlīdz baudīt kultūru, pakalpojumus, kopienas dzīvi.

Par vides pieejamību svarīgi runāt ne tikai no lietotāju, bet arī no uzņēmēju perspektīvas. Papildus sociālās vienlīdzības veicināšanai, vides pieejamības palīdz paplašināt ikviena biznesa klientu loku, jo ievērojami palielina potenciālo apmeklētāju skaitu. Lai nodrošinātu vides pieejamību, pielāgojumiem nav jābūt lieliem vai dārgiem. Piem., plāksnīte ar virziena norādes zīme par tualeti var būt vienkāršs, taču efektīvs risinājums. Tāpat, ja, piem., kafejnīcā ir pieejams palielināmais stikls, kāds ar vājāku redzi varēs ērti un viegli izlasīt ēdienkarti gadījumā, ja lasāmbrilles aizmirstas mājās. Vides pieejamība nozīmē arī to, ka informācija ir saprotama arī tiem, kas nerunā vietējā valodā, tieši tāpēc ir svarīgi universālie apzīmējumi un informācija mājaslapās. Ja uzņēmums koncentrējas uz savu pakalpojumu un pieejamības uzlabošanu, tas palielina klientu lojalitāti, piesaista jaunus klientus un uzlabo tā zīmola reputāciju un uzticamību.

Īsumā, vides pieejamība ir svarīga ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet ikvienam, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visos dzīves aspektos. Dažādi risinājumi, piem., rampas, lifti, pakalpojumi cilvēkiem ar dzirdes vai redzes traucējumiem, informācija mājaslapās, rada iespējas visiem aktīvi līdzdarboties sabiedrībā. Risinājumiem jābūt universāliem – tā, lai tie nav speciāli veidoti un pielāgoti kādai atsevišķai apmeklētāju grupai, bet gan izmantojami visiem. Piem., veidojot ieeju viesu namā vai restorānā, neierīkot atsevišķi kāpnes un tām blakus rampu, bet veidot vienotu ieeju, lēzeni paaugstinot visu ieejas zonu. Vides pieejamības risinājumi var būt arī skaists akcents un dizaina elements – piem., ierīkojot vadlīniju neredzīgajiem, to veidot, akcentējot vietas kultūrvēsturisko vērtību (atgādinot kādreizējo dzelzceļa līniju vai kādu būtisku pilsētas ražotnes sfēru).

Vides pieejamības nodrošināšana ir ne tikai sociālā atbildība, bet arī ekonomisks ieguvums ikvienam – tā uzlabo pakalpojumu kvalitāti un padara mūsu sabiedrību atvērtāku.