Pirmais Rīgas Latviešu biedrības nams celts 1869. gadā pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta. 1897. gadā ēku nedaudz paplašināja un pārveidoja pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. 1908. gadā šī ēka pilnībā nodega. Un biedrības nams tūlīt ķērās pie nama atjaunošanas. Namu uzcēla pēc Eižena Laubes un Ernesta Poles projekta un namu iesvētīja 1909. gada decembrī. Rīgas Latviešu biedrības namam ir pieci, bet pagalma pusē seši stāvi. Šis nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma garā.

Pie ēkas paredzētas divas auto stāvvietas apmeklētājiem ar invaliditāti. Iekļūšana ēkā iespējama ar palīdzību, pārvarot nelielu vienlaidus paaugstinājumu. Informācijas par tālāko virzību ēkā nav (esot jāvēršas pie dežuranta, kas palīdzēs). Ieejas vestibila telpa plaša, labi pārredzama, grīdas segums gluds. Garderobes zonā apmēram pirms 3 gadiem izbūvēts pacēlājs, pie tā var nokļūt pa lēzenu pandusu. Ar pacēlāju iespējams nonākt 1. stāva līmenī, kur izbūvēti divi lifti, ar ko iespējams nokļūt 2. stāva un 3. stāva telpās, gaiteņos un zālēs, kur notiek publiski pasākumi. Dežurants apkalpo personas, kas izmanto pacēlāju. Specializētas tualetes cilvēkiem ratiņkrēslos nav nevienā no ēkas stāviem.