Ieilgstot kara darbībai Ukrainā, aizvien biežāk uzmanība tiek pievērsta rīcībai ārkārtas situācijās. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām gan nepietiks tikai ar evakuācijas plānu un 72 stundu somu. Pēc apvienības “Apeirons” iniciatīvas Motormuzejā 9.aprīlī notika konference, kurā galvenais jautājums bija cilvēku ar invaliditāti droša evakuācija.

“Trauksme visus paralizē – sākas lēkmes, panika, nav kur doties.”

Ventspils atbalsta centra “Cimdiņš” vadītājai jautājumu un neskaidrību esot daudz. Viņai ārkārtas situācijā jārūpējas, lai tiktu evakuēti ap 90 dažāda vecuma cilvēku ar smagiem garīgā un fiziskā rakstura traucējumiem, bet skaidrības ko un kā darīt neesot. Nodibinājuma atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa: “Trauksme visus paralizē. Viņa ir tik skaļa, ka sākās epilepsijas lēkmes, histērijas lēkmes. Mani aprūpētāji, kuriem būtu jāevakuē, krīt panikā. Zinot, ka krīzes situācijā vecāki ne vienmēr varēs tikt, jo mums pa vidu ir upe, tas nekas, ka ir divi tilti, tur varbūt sastrēgumi, ko man darīt? Vai tas līdz, ja es iziešu ārā? Ja ir ziema, tas man neko nelīdzēs, un kur man tālāk doties, es arī nezinu,” saka Ieva. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) skaidro, ka par pārvadājumiem, transportu un vietām, kur nogādāt evakuētos atbildīga esot pašvaldība, bet praktiskās apmācības evakuācijā jāorganizē atbildīgajam par ugunsdrošību iestādē.

“Nav vadlīniju, nav pielāgotu patvertņu – katram objektam jāizdomā pašam.”

“Viņiem pašiem objektā jau ir jāizdomā ar to aprīkojumu kāds viņiem ir, kā viņi evakuēs cilvēkus līdz brīdim kamēr ieradīsies VUGD. Vai VUGD ir shēma pēc kuras vadītājiem vajadzētu darboties? Diemžēl, mēs neesam izstrādājuši šādas vadlīnijas. Es varbūt netaisnošos, bet ir grūti izstrādāt vadlīnijas, kas der jebkuram objektam, jebkurai būvei un lietotājiem. Tā ir katra objekta specifika un viņiem pašiem tomēr ir jāsaprot, ko un kā viņi darīs,”” skaidro VUGD ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.

Glābšanas dienests gan sola aktualizēt jautājumu par ugunsdrošības trauksmes nomaiņu, jo tāda iespēja esot, bet, atverot Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, šāds priekšlikums neesot saņemts.

“Tik ļoti īss laiks ir, ka tev uzprasīja, un vai nu tagad sakiet, vai klusējiet mūžīgi, un ar to arī beidzās. Ir jābūt tādai diskusijai,” saka Invalīdu un viņa draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Aktualizēts tika arī jautājums par patvertņu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kā konferencē skaidroja Rīgas pašvaldības pārstāvis, pašreiz tādu neesot, bet pie tām būšot īpašas papildzīmes. Viens no labajiem piemēriem šoreiz bija Rīgas lidosta, kuras pārstāvis nodemonstrēja arī īpašu evakuācijas krēslu. Rīgas lidostas virszemes apkalpošanas departamenta pasažieru apkalpošanas nodaļas pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām grupas vadītājs Guntis Leimanis stāsta, ka tas esot tikai viens no cilvēku ar īpašām vajadzībām evakuēšanas veidiem lidostā: “Līdz pat mugursomā iestrādātiem tādiem kā palagiem ar rokturiem, kur jūs varat cilvēku vienkārši uzvelt virsū vai no ratiņkrēsla pārcelt un vienkārši novelt pa trepēm lejā.”

Moderns aprīkojums gan nav lēts, tomēr risinājumi būs jāmeklē, lai ne tikai lidostā, bet arī aprūpes institūcijās un mājās cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu justies droši un pasargāti arī ārkārtas situācijās.

AVOTS: Sandra Leitāne, Andris Pāns, ReTV

1 foto

Aizvērt

Iepriekšējais

Nākamais