Spīķeru kvartāls bija pazīstams ar nosaukumu Lastadija – kas vāciski nozīmē kravu iekraušanas vai izkraušanas vieta. Spīķeriem ir velvēti pagrabi un koka starpstāvu pārsegumi. Spīķeri veido kaut arī telpiski nenobeigtu, tomēr viengabalainu apbūves ansambli. Pirmo spīķeri uzcēla 1864. gadā, bet jaunāko 1886. gadā, pakāpeniski aizvietojot iepriekšējās koka noliktavas jeb ambārus, kas te atradās vēl kopš 1812. gada. Kopumā uzbūvēja 58 mūra spīķerus. Daļu no rajona sarkanajiem spīķeriem likvidēja 1924.-1930. gadā, būvējot Rīgas Centrāltirgu, nelielu daļu spīķeru pārveidoja par dzīvojamajām mājām vai nojauca. Pārējos spīķerus izmantoja kā siena, auzu, linsēklu un galdnieku piederumu tirgotavas, striķu darbnīcas, elektromotoru un lauksaimniecības mašīnu noliktavas, labības noliktavas, finieru noliktavas, olu noliktavas. 

Spīķeru apbūves ansamblī ir 12 ēkas, kas laika gaitā ir atjaunotas. Ne visās ir pārdomāta iekļūšana, tomēr daļā ēku iekļūšana iespējama bez pakāpienu un sliekšņu pārvarēšanas. Pie ēkām nav piktogrammu vai norāžu. Pārsvarā ēkas aizņem biroji un pakalpojumu sniedzēji. Sabiedrībai pieejama ir Spīķeru koncertzāle, kad notiek kāds pasākums. Teritorija ir labiekārtota un ērti lietojama. iespējama pa nobraucamo pandusu caur tuneli nokļūšana uz krasta promenādi pie Daugavas.