Vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem Otepē tika uzcelts sens pilskalns, kas vēlāk kļuva par Ugaunijas novada centru. Vairākus gadsimtus šajā apvidū valdīja miers, līdz 1208. gadā vācieši nodedzināja pilskalnu. Divus gadus vēlāk to izpostīja krievi, bet pēc tam – latvieši. 1215. gadā Otepē padevās Zobenbrāļu ordenim, taču jau pēc diviem gadiem pilsnonu ieņēma Pleskavas kņazs. 1220. gadā vara atkal pārgāja ordeņa rokās, taču pēc trim gadiem to atkal ieņēma krievi. 1224. gadā Otepē kļuva par Tērbatas bīskapa īpašumu, un pilskalnā nekavējoties sākās akmens pils un baznīcas celtniecība.

Tā bija pirmā akmens pils Dienvidigaunijā. Blakus tai, nelielā sirdveida laukā, uzcēla Otepē pirmo baznīcu, kas tika iesvētīta Svētās Elizabetes vārdā.

Drīz vien starp igauņiem un vāciešiem izcēlās strīdi par baznīcas izmantošanu, tāpēc igauņi nolēma būvēt savu dievnamu – Svētās Marijas baznīcu – nedaudz tālāk, iespējams, vietā, kur tā atrodas arī mūsdienās. Līdz ar to Otepē vienlaikus bija divas baznīcas: vecā un mazākā Sv. Elizabetes baznīca vāciešiem un jaunā, lielākā Sv. Marijas baznīca igauņiem. Šo faktu savos pierakstos atzīmējis arī pāvesta leģāts Vilhelms no Modenas, kurš apmeklēja Otepē.

Pie Sv. Marijas luterāņu baznīcas kalna mūsdienās atrodas arī ievērojams Brīvības cīņās kritušo piemiņas piemineklis, kas padomju gados bija noslēpts pazemē veselas 30 gadus.

Apraksts

Ir pieejamas autostāvvietas, bet nav atsevišķi pieejamas stāvvietas. Pie ieejas ir neliels slieksnis, kas var radīt šķērsli cilvēkiem ar invaliditāti. Tuvākās pieejamās tualetes atrodas Otepē veikalā COOP.

7 foto

Aizvērt

Iepriekšējais

Nākamais